trešdiena, 2010. gada 17. novembris

back to Land of HOPE

šodien atkal, pēc nedēļas pātraukuma, bijām Cerības Zemē :) tik superīgi bija atkal samīļot šos bērnus, dzirdēt un redzēt viņus slavējam Dievu, saņemt daudz smaidus un daudz mīlestību :) ak, cik mīļi man šie bērni ir :) neprotu runāt viņu valodā, bet mīlestībai jau nav valodas, vai ne? :)

šodien bija arī nedaudz skumji, jo mana draudzenīte (skaisto acu īpašniece) nebija... meklēju viņu... pat apstaigāju ielas apkārt, jo domāju, ka varbūt viņa nezin, ka šodien atkal viss notiek, bet nekur nebija... visu laiku domāju un lūdzu par viņu. Tas tik interesanti, ka Dievs kādu tik ļoti ieliek sirdī...

šodien man visu laiku cieši pieglaudies bija kāds zēns, apm. 6 gadus vecs, neatkāpās ne soli, visu laiku gribēja sēdēt klēpī, tad pičpaunā utt. :) ak, cik gan daudz mīlestības ik dienas saņemu no šiem bērniem :)

ENGLISH:
we went to the Land of Hope again, after one week break :) it was amazing to be there again, love those kids, share smiles, see them worshiping God :) I missed them SO MUCH last week!
I was a little bit sad today, too, because, girl that is always there next to me since first day we went, she was not there today... I was just walking around and looking for her and praying and hoping that she is somewhere safe...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru